Pasažieru Mercedes Sprinter: īpatnības

Sāksim ar virsbūvi. Vietām tā rūsē, īpaši pasažieru pakāpiena zonā. Tiklīdz parādās skrāpējumi, tie ātri pārklājas ar dzeltenīgu rūsas aplikumu.

Salonā jautājumu praktiski nav. Tas ir ietilpīgs un ērts. Ja kāds nezina, pasažieru Sprinter ir izveidots uz kravas mikroautobusa bāzes, tāpēc salona augstums ļauj pasažieriem tajā pārvietoties pilnā augumā. Ir jautājumi par skaņas izolāciju, īpaši braucot lielos ātrumos.

Lielākam komfortam var pasūtīt ādas sēdekļus un pārtaisīt audio sistēmu salonā. Veicot šādu nelielu Mercedes tūningu, iekšpusē būs komfortablāk, bet ērtie sēdekļi nedaudz kompensēs piekares nelielo stingrību.

Par Mercedes dzinēju nevajadzētu būt nekādu sūdzību. Tādu arī nav. Tas rūc diezgan skaļi, bet kaut kā cēli. Pēc degvielas patēriņa autobuss ar neko īpašu neizceļas – 15 litri dīzeļdegvielas vasarā un apmēram 25 ziemā.

Kā jau rakstījām, Sprinter piekare ir nedaudz cieta, taču, ja braucat pa līdzenu ceļu ar nelieliem defektiem, nekādas neērtības nejutīsiet. Stūre reaģē ātri un paredzami. Vienīgi gribētos mazāku pagrieziena rādiusu, bet citādi viss ir diezgan labi.

Sprinter bremzes ir vienkārši spēks. Lai gan kluči mēdz ātri nodilt, bremzēšana vienmēr ir paredzama un uzticama. Un tas ir galvenais!

Un tagad atkal par tūningu, pareizāk sakot, par vienu interesantu aksesuāru – piekarināmu bagāžnieku Mercedes Sprinter. Tā ir plastmasas lieta, kas tiek piekārta autobusa aizmugurē un augstumā ir gandrīz vienā līmenī ar to. Tieši tas, kas vajadzīgs tāliem braucieniem, kad salonā ir pasažieri un daudz mantu pa ejām vest ir neērti. Turklāt tas izskatās interesanti, oriģināli iederoties auto ārējā veidolā.

Vārdu sakot, Mercedes Sprinter pārsteidz ar savām īpašībām. Sīkie trūkumi nav izšķiroši, jo 100% ideālu auto nav. Toties tā ietilpība un atsaucība vadībā iepriecina katru dienu, kad sēžaties pie stūres.