Kā pārbaudīt automašīnas ritošo daļu?

Piekare — ir jūsu drošības un komforta pamats. Tā pirmā uzņem ceļa nelīdzenumu triecienus, tāpēc tās stāvoklis regulāri jākontrolē. Pat ja neesat profesionāls mehāniķis, sākotnējo diagnostiku var veikt patstāvīgi, rūpīgi ieklausoties savā dzelzs zirgā. Pēc tehniskās apkopes daudzi auto īpašnieki domā arī par tūningu, izvēloties praktiskus vai dekoratīvus aksesuārus savam automobilim.

Kad jāsāk satraukties?

Pirms celt auto uz pacēlāja, braukšanas laikā pievērsiet uzmanību raksturīgajiem simptomiem:

• Svešas skaņas: Klaudzieni, sitieni vai čīkstēšana, pārbraucot nelīdzenumus, parasti norāda uz sailentbloku, stabilizatora atsaišu vai lodbalstu nodilumu.
• Pasliktināta vadāmība: Ja auto «peld» pa ceļu vai jūtat stūres brīvkustību, problēma var slēpties stūres uzgaļos, stieņos vai citos stūres mehānisma elementos.
• Vibrācijas: Stūres trīcēšana pie ātruma bieži signalizē par riteņu disbalansu vai rumbas gultņu problēmām.
• Nevienmērīgs riepu nodilums: Tā ir acīmredzama savirzes/sagāzuma regulējuma pārkāpuma pazīme.

Pašpārbaudes algoritms

Lai veiktu detalizētāku apskati, izpildiet dažas vienkāršas darbības:

1. Vizuāla apskate: Pārbaudiet amortizatorus, vai nav eļļas noplūžu. Noplūžu neesamība ir laba pazīme, taču tā negarantē pilnīgu darba kārtību.
2. Šūpošanas tests: Spēcīgi piespiediet virsbūvi pie katra riteņa. Ja auto veic vairāk nekā vienu līdz pusotru svārstību, statņi ir jāmaina.
3. Putekļgumiju pārbaude: Apskatiet ŠRUS un lodbalstu gumijas aizsargapvalkus. Pat neliela plaisa novedīs pie netīrumu iekļūšanas un ātras mezgla bojāšanās.
4. Gultņu pārbaude: Paceliet riteni ar domkratu un pagrieziet to. Tam jāgriežas klusi, bez dūkšanas un ķeršanās.

Regulāra piekares pārbaude (ik pēc 10–15 tūkstošiem kilometru) palīdz izvairīties no dārga kapitālremonta un garantē prognozējamu auto uzvedību ārkārtas situācijās.