Mitsubishi L200 1996–2006 apskats: vecās skolas pikaps bez spozmes

Mitsubishi L200 1996-2006 — tas ir rāmja pikaps darbam, piekabes vilkšanai, izbraucieniem uz lauku darbiem un pa izdangātiem ceļiem. Tā galvenā vērtība nav apdarē vai klusumā, bet vienkāršā konstrukcijā, griezīgajos 2,5 l dīzeļos, aizmugures atsperu (lapu atsperu) piekarē un spējā ilgi kalpot saimnieciskā režīmā.

Taču tieši šai vienkāršībai ir arī otra puse: salons ir novecojis pat sava laika mērogā, otrā rinda dubultkabīnē nepriecē ar plašumu, bet korozija un mezglu nogurums šī vecuma auto jau nav izņēmums, bet realitātes daļa. 2006. gadā dažos tirgos jau sākās pāreja uz jauno L200, tāpēc skaitļi un iespaidi jāsalīdzina ar izlaiduma gadu un konkrēto versiju.

Modelis un tā vieta tirgū

Lietotu pikapu tirgū šis L200 stāv līdzās Toyota Hilux, Nissan Navara vai NP300 un Isuzu D-Max, taču spēlē nedaudz raupjākā, utilitārākā līgā. Tas ir auto tiem, kas mierīgi attiecas pret troksni, negaida vieglā auto vadāmību un vēlas rāmja tehniku bez liekas sarežģītības.

Piemērots fermerim, meistaram, medniekam, makšķerniekam, piekabes īpašniekam vai tam, kurš regulāri brauc pa ziemas ceļiem un bezceļiem. Nav piemērots tiem, kam vajadzīgs ģimenes auto ikdienai pilsētā: gabarīti, cietā aizmugure bez kravas, troksnis un manevrēšanas rādiuss te jūtami pastāvīgi.

Paaudzes un modeļa vēsture

1996-2006 kontekstā runa galvenokārt ir par trešo L200 paaudzi. Tieši tā izveidoja vecā L200 reputāciju kā darba pikapam bez spīduma: ar rāmja bāzi, vienkāršiem motoriem, mehānisko kārbu un uzsvaru uz izturību, nevis gaitas mīkstumu.

Svarīga nianse: 2006. gads ir pārejas. Dažos tirgos jau parādījās jaunais L200 ar citu šasiju, labāku ergonomiku, komfortablāku piekari un jaudīgāku dīzeli. Tāpēc 2006. gada auto var būt vai nu vēl vecais, vai jau jaunāks pēc konstrukcijas — tas jāpārbauda pēc VIN, virsbūves un tehniskās specifikācijas.

Dzinēji un transmisijas

Šīs paaudzes galvenie motori ir vienkārši un saprotami. Visizplatītākie — 2,5 l dīzeļi ar 87 un 100 ZS. Tie nav par dinamiku, bet par vilkmi apakšējos apgriezienos un darbu zem slodzes. Ir arī 2,4 l benzīna motors ar 132 ZS, kas interesantāks tiem, kuri mazāk baidās no degvielas patēriņa un vēlas mierīgāku dzinēja darbību.

Visās minētajās versijās runa ir par 5-pakāpju mehānisko pārnesumkārbu un pilnpiedziņu 4x4. Vecam pikapam tas ir pluss: konstrukcija ir salīdzinoši vienkārša, taču pie liela nobraukuma rūpīgi jāvērtē sajūga, sadales kārbas, kardānu un priekšējās pilnpiedziņas pieslēguma stāvoklis.

Vecajiem 4D56 dīzeļiem visvairāk jautājumu rodas nevis par motora ideju, bet par tā reālo stāvokli. Ja auto ir pārkarsēts, novilcināta zobsiksnas maiņa vai taupīts uz dzesēšanu, var sanākt dārgs cilindra galvas un saistīto mezglu remonts.

Virsbūve, gabarīti un šasija

Šīs paaudzes L200 ir pikaps ar 4 durvīm un 5 sēdvietām dubultkabīnes izpildījumā. Gabarīti atkarīgi no versijas: garums ap 4,92-5,01 m, riteņu bāze 2960 mm, klīrenss robežās 215-235 mm. Laukiem un grantētiem ceļiem ar to pietiek, bet pilsētā auto jūtams kā garš un neveikls.

Priekšā ir dubultsviru piekare, aizmugurē — lapu atsperes. Tieši tāpēc bez kravas aizmugure var lēkāt, toties zem slodzes pikaps brauc daudz loģiskāk. Bremzes tipiskas klasei un vecumam: ventilējami diski priekšā un trumuļi aizmugurē.

Šāda tipa pikapam pareizāk vērtēt nevis bagāžnieka litrus, bet platformas lietošanas scenāriju: vai vajadzīga kunga, cik bieži vedat instrumentus, vai vajadzīga bortu aizsardzība un vai vilksiet piekabi. Tieši šīs lietas ietekmē ērtumu vairāk nekā sauss skaitlis.

Salons, komforts un drošība

L200 1996-2006 salons ir vienkāršs un izturīgs, bet bez īpašām piekāpēm vadītājam. Sēdpozīcija ir augsta, pārredzamība laba, vadības elementi saprotami. Tomēr skaņas izolācija ir vāja, un aizmugurējā rinda dubultkabīnē ir jūtami šaura, īpaši, ja auto lieto kā ģimenes.

Drošībā viss atkarīgs no gada, tirgus un komplektācijas, bet pēc mūsdienu mērauklas tas ir bāzes līmenis. Pērkot svarīgi skatīties nevis opciju sarakstu, bet faktisko stāvokli: bremžu caurules, gaisa spilvenu indikatoru darbību, stūres mezgla brīvkustības, sēdekļu stiprinājumu un drošības jostu stāvokli.

Ikdienas ekspluatācija

Ikdienas darbā vecais L200 ir labs tad, ja no tā gaida tieši pikapa lietas: izvest būvmateriālus, izbraukt pa sniegu, aizbraukt līdz mežam, izvilkt piekabi, mierīgi pārdzīvot sliktus ceļus. Uz šosejas tas nav ātrs, pilsētā nav kompakts, bet bez kravas aizmugures piekare var būt cieta.

Reālais degvielas patēriņš ļoti atkarīgs no auto stāvokļa, riepām, pilnpiedziņas, kravas un maršruta. Dīzeļversijām orientieris ap 10,5-16,9 l uz 100 km jauktos apstākļos nešķiet dīvains, bet smagos apstākļos vai ar kravu skaitļi var būt būtiski lielāki. Tas ir vēl viens iemesls ņemt dzīvu eksemplāru, nevis vienkārši lētāko.

Stiprās un vājās puses

Šī modeļa būtība ir vienkārša: kā darba instruments tas ir pārliecinošs, kā universāls vieglais auto — jau nē. Vislabāk to saprot tie, kas reāli izmanto kravas kasti, pilnpiedziņu un vilkmes iespējas, nevis pērk pikapu tikai sēdpozīcijas un izskata dēļ.

No īpašnieka pozīcijas galvenais pluss — L200 godīgi atstrādā smagu darbu. Galvenais mīnuss — lielākā daļa eksemplāru jau sen dzīvo ne pirmo dzīvi, tāpēc pērk nevis modeli kopumā, bet konkrēto stāvokli.

Tūnings un aksesuāri

Šai paaudzei tūnings ir jēgpilns tikai tad, ja tas risina praktiskus uzdevumus. L200 1996-2006 aksesuāru lapā loģiski sākt ar lietām, kas vai nu aizsargā auto, vai padara platformu ērtāku darbā. Dekoratīvie elementi te ir otršķirīgi.

• Kunga kravas kastei — praktiskākais uzlabojums, ja vedat instrumentus, ekipējumu vai lietas, kuras jāpasargā no lietus un putekļiem.
• Priekšējā aizsardzība — piemērota meža ceļiem, saimnieciskajiem izbraucieniem un auto, kas regulāri sastop zarus, risas un akmeņus.

Šim modelim noder arī paklājiņi, deflektori, ekspedīciju kastes un aksesuāri bezceļa ekspluatācijai. Taču, ja budžets ir ierobežots, vispirms jāatrisina pretkorozijas jautājumi, tehniskais stāvoklis un riepas, un tikai tad jāizvēlas ārējās detaļas.

Secinājums

Mitsubishi L200 1996-2006 — labs variants tam, kam vajadzīgs vecs rāmja pikaps ar darba raksturu, normālu vilkmi un saprotamu mehāniku. Pilsētai, ģimenes braucieniem un klusai šosejai tas ir par vecu; saimniecībai, piekabei, sliktiem ceļiem un vienkāršam servisam — joprojām ir jēga. Šis secinājums balstās nevis skaistos solījumos, bet reālā atlases pieredzē, praksē un reālos šādu auto lietošanas scenārijos.