Kurš ir labāks autovadītājs – vīrietis vai sieviete?

Provokatīvā patiesība: jautājumu “kurš ir labāks” gandrīz vienmēr aizstāj jautājums “kurš par to skaļāk kliedz”. Ja mērām nevis ar emocijām, bet ar datiem, aina izrādās mazāk ērta pašpārliecinātībai — un daudz noderīgāka drošībai.

1. Ukrainā 2025. gadā fiksēti 25 934 CSNg ar cietušajiem, kuros 3 249 cilvēki gāja bojā un 31 898 guva traumas, un starp smago CSNg cēloņiem līderis ir ātrums. Taču šajā publiskajā apkopotajā statistikā nav dzimumu dalījuma par vainīgajiem.
2. ES vīrieši veido aptuveni trīs ceturtdaļas ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo 2013.–2023. gadā; 2023. gadā — 15 678 bojāgājuši vīrieši pret 4 656 sievietēm. Tas ir fakts par sekām un ekspozīciju, nevis “meistarības medaļa”.
3. Eiropas aptauju indikatori (ESRA) konsekventi rāda: vīrieši biežāk nekā sievietes paši atzīst riskantas prakses pie stūres (alkohols, telefons, nogurums).
4. Zinātne plaisu skaidro nevis ar “stūres gēnu”, bet ar kombināciju: vīriešiem lielāks nobraukums un vairāk “augsta riska” braucienu, atšķirīgas sociālās gaidas, atšķirīgi riska uztveres modeļi. Vienlaikus sievietēm ir nianse: pie zemāka CSNg riska viņām var būt lielāka varbūtība noteiktiem ievainojumiem avārijas gadījumā.

Ukraina: ko rāda atklātā statistika

Sāksim ar skaitļu auksto dušu. Saskaņā ar Ukrainas Patruļpolicijas datiem 2025. gadā reģistrēti 25 934 CSNg ar cietušajiem (3 249 bojāgājušie; 31 898 ievainotie). Starp galvenajiem smago CSNg iemesliem tieši minēta droša/atļautā ātruma pārsniegšana (40,8% smago CSNg), kā arī tipiski “banāli” pārkāpumi — distance, manevrs, gājēju pārejas un krustojumi.

“2025. gadā… reģistrēja 25 934 CSNg ar cietušajiem, kuros 3 249 personas gāja bojā un 31 898 personas guva traumas.”

Arī par pārkāpumiem ir mērogs: 2025. gadā auto fiksācijas sistēma izrakstīja 4 695 171 lēmumu, bet 733 352 lēmumi — neautomatizētā režīmā. Tas ir daudz, un tas labi parāda braukšanas kultūras “temperatūru”. Taču — atkal — bez sadalījuma pēc dzimuma.

Atsevišķi ļoti zīmīgs ir stāsts ar alkoholu: 2025. gadā fiksēti 643 CSNg ar cietušajiem vadītāju reibuma dēļ (73 bojāgājušie, 857 ievainotie), kā arī sastādīti 138 047 administratīvie protokoli par “braukšanu reibumā” (1.–4. daļa, 130. pants KUPAP). Tā ir oficiāla statistika, bet tā neatbild uz jautājumu “vīrieši vai sievietes” — jo publiskajā apkopotajā formā dzimums nav norādīts.

Kontekstam: Ukrainas Iekšlietu ministrija publicē CSNg pārskatus pa gadiem (piemēram, par 2024. gadu), kuros figurē tipiski smagu avāriju iemesli un atsevišķi rādītāji par reibumu. Tomēr arī tur akcents ir uz CSNg iemesliem/veidiem, nevis uz vadītāja dzimuma profilu.

Godīgs un mazliet kaitinošs secinājums par Ukrainu: oficiālie atvērtie kopsavilkumi dod daudz par “cik” un “kāpēc”, bet ne par “kurš pēc dzimuma”. Tāpēc jebkuri kategoriski apgalvojumi “Ukrainā sievietes/vīrieši izraisa X reizes vairāk CSNg” bez caurspīdīga oficiāla avota — tā ir vai nu manipulācija, vai selektīva analītika no fragmentiem.

ES: ko rāda atklātā statistika

ES dzimumu aina ir labāk izmērāma vismaz bojāgājušo līmenī. Eurostat materiāli (CARE/Eurostat) rāda, ka 2013.–2023. gadā vīrieši veido aptuveni trīs ceturtdaļas ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo.

“Men accounted for around three quarters of road accident fatalities between 2013 and 2023.”

Konkrēti par 2023. gadu: 15 678 bojāgājuši vīrieši un 4 656 bojāgājušas sievietes ES valstīs (materiālos dažos gados fiksēta arī neliela “unknown” daļa).

Lai pievienotu “normalizāciju” (vismaz uz iedzīvotāju skaitu), ņemsim demogrāfiskās aplēses: 2024. gada 1. janvārī ES bija apmēram 220 milj. vīriešu un 229 milj. sieviešu. No tā iegūstam aptuvenu ceļu satiksmes mirstības proksi 2023. gadā: apmēram ~71 bojāgājis vīrietis pret ~20 bojāgājušām sievietēm uz 1 milj. attiecīgā dzimuma iedzīvotāju (aplēse, jo saucējs — uz 2024. gada sākumu).

Svarīgi nesabojāt jēgu: tā ir statistika par upuriem (un daļēji par ekspozīciju — kurš vairāk brauc, ar ko, kad), nevis par “atalgojumu par prasmi”. Oficiālie ceļu satiksmes drošības materiāli tieši uzsver, ka korektiem riska salīdzinājumiem vajadzīgi nobraukuma dati, bet tie bieži nav pieejami.

Pārkāpumi un riskanta uzvedība: skaitļi un aptaujas

Te tieši var būt “provokatīvs, bet godīgs”: Eiropā pastāv riskantas uzvedības indikatori pēc dzimuma, taču tie bieži balstās aptaujās (ESRA), nevis visai ES vienotā sodu statistikā.

Saskaņā ar Eiropas Ceļu satiksmes drošības observatorijas SPI ziņojumu (balstītu uz ESRA) to īpatsvars, kuri pēdējo 30 dienu laikā ziņojuši par braukšanu pēc alkohola lietošanas, būtiski atšķiras: 37% vīriešu pret 13% sieviešu. Braukšanai “virs legālā BAC limita” — 19% vīriešu pret 9% sieviešu.

“Lower shares of females (13%)… compared to 37% of males.”

Tāda pati loģika ir “ikdienas” pārkāpumos: ziņojumā par novēršanos pie stūres sievietes retāk nekā vīrieši atzīst runāšanu pa telefonu rokās (27% vs 35%) un īsziņu rakstīšanu (23% vs 28%) pēdējo 30 dienu laikā.

Un visbeidzot nogurums — vismazāk “varoņīgs” faktors, bet viens no bīstamākajiem: Eiropā vidēji 23% vadītāju atzīst braukšanu kritiskas miegainības stāvoklī pēdējo 30 dienu laikā, un arī te dzimumu atšķirība ir pamanāma: 25% vīriešu pret 16% sieviešu.

Bet kā ir Ukrainā? Ir oficiāli skaitļi par lēmumu apjomu (auto fiksācija/neautomatizētie) un par “dzēruma” CSNg un protokoliem, bet atklātajā apkopotajā statistikā nav sadalījuma “v/s”. Tāpēc korektu salīdzināmu rindu “pārkāpumi uz 1000 vadītāju pēc dzimuma” no Ukrainas oficiālajiem datiem izveidot nav iespējams — un to ir vērts saukt par datu kvalitātes problēmu, nevis par “slepeno sazvērestību”.

Zinātne par atšķirībām braukšanā

Zinātniskā literatūra kopumā apstiprina to, ko daudzi nevēlas atzīt strīdā: atšķirība starp vīriešiem un sievietēm braukšanā nav par “spēju turēt stūri”, bet gan par vidējiem riska, ekspozīcijas un sociālo lomu modeļiem. Piemēram, pārskati un empīriskie darbi rāda, ka vīrieši (īpaši jaunie) biežāk demonstrē gatavību pārsniegt ātrumu, pārkāpt noteikumus un vadīt alkohola/vielu ietekmē, kamēr sievietes vidēji ir piesardzīgākas attiecībā pret noteikumiem.

Galvenais korektors — nobraukums. Pētījums ar “kvazi-inducēto ekspozīciju” Spānijas piemērā (2014–2017) vienlaikus parādīja divas svarīgas lietas: sievietēm var būt liela daļa autovadītāja apliecības īpašnieču, bet braukt ievērojami mazāk un retāk izvēlēties riskantus apstākļus (nakts, nedēļas nogales, slikts apgaismojums). Secinājumos autori tieši norāda, ka, pat ja tiesības ir, sievietes brauc aptuveni “divreiz mazāk” nekā vīrieši (kā viņu ekspozīcijas aplēšu vispārinājums).

Vienlaikus pat oficiālie Eiropas materiāli atzīst: starptautiskā statistika bieži neļauj pārbaudīt hipotēzi “vīrieši biežāk iet bojā tikai tāpēc, ka vairāk brauc”, jo nobraukuma dati ir reti; taču detalizēti nacionālie pētījumi rāda, ka riska plaisa jaunajiem vīriešiem saglabājas arī pēc korekcijas uz nobraukumu.

Ir arī nepatīkama (bet svarīga) nianse: daži pētījumi ziņo, ka sievietēm var būt augstāks noteiktu traumu/hospitalizācijas risks CSNg gadījumā pat pie zemāka kopējā avārijas riska — daļēji biomehānikas, sadursmju tipu un drošības sistēmu dizaina dēļ, kas vēsturiski orientēts uz “vidējo vīrieti”. Tāpēc “mazāk riskē” ne vienmēr nozīmē “mazāk cieš”, ja avārija jau ir notikusi.

Stereotipi, BMW X5 G05 un jautājums lasītājam

Tagad — mazliet provokācijas bez rupjības. Reālajā dzīvē cīņa “kurš ir labāks vadītājs” bieži izskatās tā: viena puse apelē pie “daba tā devusi”, otra — pie “es esmu mamma, es sargāju”. Ukrainas mediji un lokālās aptaujas to lieliski ilustrē: atbildēs skan gan “vīrieši — iedzimti”, gan “sievietes ir akurātākas”, gan veselīgais “50 pret 50”.

“Vīrieši — iedzimti vadītāji…” / “Dzimums nav svarīgs: kļūdās gan vieni, gan otri.”

Stereotips strādā kā pašpiepildošs pareģojums: ja cilvēkam gadiem saka, ka viņš “pie stūres ir sliktāks”, viņš ilgāk šaubīsies, vēlāk iegūs pieredzi vai izvairīsies no sarežģītiem apstākļiem — un pēc tam tieši to viņam pārmets. Dzimumu un satiksmes drošības pētnieki riskantu uzvedību uz ceļa tieši sasaista ar sociālajām gaidām par “maskulīnu” drosmi un piesardzības noniecināšanu.

Un tagad — par konkrētumu, ko mīl autovadītāji neatkarīgi no dzimuma: ja jūs strīdaties, kurš labāk noparko BMW X5 G05 (īpaši pie tirdzniecības centra sastrēgumstundā), tad atbilde bieži ir nevis “dzimumā”, bet banālā pārskatāmības, pieredzes, gabarītu un disciplīnas kombinācijā. Un jā — ja jūsu strīdi beidzas ar to, ka jūs “uzlabojat ārieni” pēc sīkām ķibelēm, šim virsbūves tipam ir pieejami apdares komplekti: skatīt apdares komplektus BMW X5 G05.

Zemāk — solītā tabula. Tā vienlaikus ir gan noderīga, gan mazliet kaitinoša: jo tieši tā parāda, kur mums ir dati, bet kur — “gribu ticēt”.

Tātad kurš ir labāks? Ja “labāks” = “mazāk riskē un retāk pārkāpj”, tad Eiropas vidējās tendences un zinātniskie pārskati nosver svaru kausus par labu sievietēm. Ja “labāks” = “ir vairāk pieredzes sarežģītos apstākļos” — tad atbilde biežāk būs “tas, kurš vairāk brauc”, un daudzās valstīs tie biežāk ir vīrieši. Bet ja “labāks” = “mazāk cilvēku iet bojā un gūst traumas” — tad labākajam vadītājam vispār nav dzimuma: viņam ir ieradums samazināt ātrumu, neņemt telefonu un nesēsties pie stūres pēc alkohola.

Jautājums jums: kad jūs pēdējo reizi godīgi novērtējāt savu braukšanas stilu pēc trim punktiem — ātrums, telefons, nogurums — un ko jūs esat gatavs mainīt jau šodien, lai “uzvarētu” nevis strīdā, bet dzīvē?

Avoti

• Oficiālā CSNg un pārkāpumu statistika Ukrainā: Patruļpolicija (kopsavilkumi par 2025. gadu, iemesli, auto fiksācija, protokoli).
• CSNg pārskats Ukrainā par 2024. gadu: Iekšlietu ministrijas materiāli.
• ES: ceļu satiksmes drošība un bojāgājušie pēc dzimuma (Eurostat / Statistics Explained PDF).
• ES demogrāfija (sieviešu un vīriešu skaits): Eurostat interaktīvā publikācija.
• ES: SPI ziņojumi par dzimumu atšķirībām alkoholā, novēršanās un nogurumā (balstīts uz ESRA).
• ES: metodoloģiskie skaidrojumi par nobraukuma lomu un datu ierobežojumiem starptautiskos salīdzinājumos (European Road Safety Observatory, arhīvs).
• Zinātne par risku/attieksmi jauno vadītāju vidū un dzimumu: Cordellieri u.c. (open access).
• Zinātne par ekspozīcijas atšķirībām (nobraukums/apstākļi): pētījums Spānijā (open access, MDPI).
• Stereotipu piemēri medijos/aptaujās Ukrainā: RBC-Ukraine materiāli un lokāla aptauja.
• Akadēmiskā skatījuma piemērs par stereotipu un riska saikni uz ceļa (mediju intervija ar pētnieci): Le Monde.