Autors: Radomskis Maksims VasiļovičsAtjauninātais Opel Vivaro nav par iespaidīgu bildi, bet par darbu bez liekiem pārsteigumiem. Savā klasē tas uzvar ar to, ka apvieno vieglā auto tipa sēdpozīciju, normālu dīzeļa vilkmi, vairākus virsbūves garumus un kravas nodalījumu, ko ir viegli pielāgot piegādēm, servisa darbiem vai starppilsētu reisiem.
Galvenais, kas jāsaprot pirms pirkuma: Vivaro ļoti ir atkarīgs no paaudzes, virsbūves garuma, kravas masas un konkrētā dīzeļa. Tāpēc zemāk — īsi un pēc būtības par to, kam šis modelis der, kādus motorus meklēt un kur beidzas tā ērtums ikdienas ekspluatācijā.
Modelis un tā vieta tirgū
Opel Vivaro spēlē vidēja izmēra furgonu segmentā starp kompaktajiem pilsētas “mazajiem furgoniņiem” un lielajiem kravas busiem. Tā tiešā jēga — biznesam, kam jau ir par šauru vieglajā komerctransportā, bet vēl nav vajadzīgs liels un pilsētā dārgāks furgons. Pēc sajūtām pie stūres Vivaro ir tuvāks vieglajam automobilim nekā klasiskie augstie busi, un tas ir svarīgi ikdienas pilsētas darbā.
Kam tas der: kurjeriem, montāžas brigādēm, servisa uzņēmumiem, instrumentu un preču pārvadājumiem starp pilsētām. Kam ne pārāk: tiem, kas pastāvīgi brauc pa izdangātiem grants ceļiem, bieži buksē uz slidena seguma vai katru dienu ved robežslodzes — priekšpiedziņa un neliels klīrenss te ir būtiski.
Paaudzes un modeļa vēsture
Vivaro bija trīs galvenie posmi. Pirmās divas paaudzes tiecās uz praktiska darba busa formātu, balstoties uz kopīgiem risinājumiem ar Renault, bet trešā, kas iznāca no 2019. gada, jau ir būvēta uz PSA grupas platformas un kļuva zemāka, vairāk “asfaltam” un ērtāka pilsētai.
| Paaudze | Ražošanas gadi | Kas svarīgi zināt |
|---|---|---|
| Vivaro A | 2001–2014 | Klasisks darba furgons, radniecīgs ar Renault Trafic; vienkāršāks elektronikas ziņā, bet jau ar vecuma pazīmēm. |
| Vivaro B | 2014–2019 | Iepriekšējās koncepcijas evolūcija: vairāk komforta, mūsdienīgāki dīzeļi, bet joprojām uzsvars uz utilitārumu. |
| Vivaro C | no 2019. gada | Pilnīgi cita bāze, zemāka virsbūve, labāka manevrētspēja pilsētā, plaša garumu izvēle un aktuālas vadītāja palīgsistēmas. |
Ja runa ir tieši par atjaunināto dīzeļdzinēja Vivaro, loģiski vispirms skatīties uz trešo paaudzi. Tieši tā labāk der tiem, kas grib mūsdienīgu darba furgonu bez liela busa gabarītiem.
Dzinēji un transmisijas
Aktuālajai paaudzei dīzeļversijas visbiežāk sastopamas ar 1,5 un 2,0 litru motoriem. Lielākajā daļā tirgu tie ir 1,5 litru varianti ar 102 vai 120 ZS, kā arī 2,0 litru ar 122, 145–150 un 177–180 ZS. Precīzs komplekts atkarīgs no izlaiduma gada un pārdošanas tirgus, tāpēc motoru vajag pārbaudīt pēc VIN, nevis pēc sludinājuma.
- 1,5 dīzelis 102 ZS — darba minimums pilsētai un vieglām piegādēm.
- 1,5 dīzelis 120 ZS — saprātīgs bāzes variants, ja negribas pārmaksāt par 2,0.
- 2,0 dīzelis 122–150 ZS — labāka izvēle starppilsētai, pilnai noslodzei un mierīgiem apdzīšanas manevriem.
- 2,0 dīzelis 177–180 ZS — tiem, kas bieži brauc pa šoseju un grib vilkmes rezervi.
Pārnesumkārbas — pārsvarā 6 pakāpju manuālā, bet daļai jaudīgāko 2,0 litru versiju pieejams 8 pakāpju automāts. Ja auto strādā ar kravu un uz šosejas, 2,0 litru dīzelim ir vairāk jēgas: reālajā dzīvē tas ir mazāk sasprindzināts nekā 1,5.
Virsbūve, gabarīti un piekare
Trešās paaudzes Vivaro stiprā puse — virsbūves variativitāte. Ir īsās un garās versijas, divas riteņu bāzes, sānu bīdāmās durvis, daļai izpildījumu — zems jumta augstums. Tieši tāpēc modelis ir ērts tur, kur regulāri jāmanervē pagalmā, pie rampas vai pazemes stāvvietā.
| Parametrs | Opel Vivaro C dīzelis |
|---|---|
| Ražošanas gadi | no 2019. gada |
| Piedziņa | priekšējā |
| Virsbūves garums | 4606 / 4956 / 5306 mm atkarībā no versijas |
| Riteņu bāze | 2925 / 3275 mm |
| Virsbūves platums | apmēram 1920 mm bez spoguļiem |
| Augstums | aptuveni 1890–1940 mm atkarībā no izpildījuma |
| Klīrenss | ap 150 mm, atkarīgs no riepām, slodzes un versijas |
| Kravas nodalījuma tilpums | 4,6–6,1 m³, līdz 6,6 m³ ar salocītu pasažiera sēdekli atsevišķās versijās |
| Kravnesība | līdz apmēram 1400 kg atkarībā no modifikācijas |
| Dzinēji | 1,5 dīzelis 102/120 ZS; 2,0 dīzelis 122/145–150/177–180 ZS |
| Transmisijas | 6 pakāpju manuālā vai 8 pakāpju automāts daļai 2,0 |
Piekare ir noregulēta ikdienas komerciālajam darbam: tukšs furgons var šķist cietāks, toties zem slodzes auto kļūst mierīgāks. Tāpēc daudzi arī izvēlas Vivaro augstāku un “autobusiņīgāku” konkurentu vietā.
Salons, komforts un drošība
Vivaro salonā nav lieka spīduma, toties viss ir veidots darba dienai: augsta sēdpozīcija, lielas nišas, normāla pārskatāmība, ērta sēdekļa ģeometrija biežai iekāpšanai un izkāpšanai. Plastmasu kvalitāte ir komerciāla, bet tas drīzāk ir pluss: mazāk bail no skrāpējumiem un netīrumiem.
Komforts ļoti atkarīgs no komplektācijas. Vienkāršajās versijās viss ir diezgan utilitārs, dārgākajās ir labāka multimedija, vairāk elektronisko palīgu, kamera, avārijas bremzēšanas sistēmas, joslas kontrole, ceļa zīmju atpazīšana. Svarīgi nepārnest iespaidu no vienas versijas uz visām: starp “bāzi” un labi aprīkotu Vivaro atšķirība ir jūtama.
Ikdienas ekspluatācija
Pilsētā Vivaro ir ērts ar to, ka to neuztver kā pārāk lielu furgonu. Īsās versijas ir manevrētspējīgas, bet zemais jumts daļai izpildījumu ļauj iebraukt tur, kur augsts buss vairs netiek cauri. Ikdienas piegādēm tā ir reāla priekšrocība, nevis cipars katalogā.
Ekspluatācijā svarīgs ir kas cits: mūsdienu dīzelis mīl darba režīmu, nevis bezgalīgus aukstus īsos braucienus 3–5 kilometru garumā. Ja auto pastāvīgi brauc tikai pa pilsētu bez uzsildīšanas un bez šosejas, izplūdes attīrīšanas sistēmas noveco ātrāk. Jauktam režīmam 2,0 parasti izskatās praktiskāks, bet 1,5 uzvar ekonomikā tikai tur, kur tiešām nav smagas kravas.
Stiprās un vājās puses
| Plusi | Mīnusi |
|---|---|
| Ērts formāts pilsētai un starppilsētai, bez “liela autobusa” sajūtas | Priekšpiedziņa nemīl slidenas rampas, dubļus un nopietnu bezceļu |
| Vairāki virsbūves garumi un lietderīgais tilpums no 4,6 līdz 6,1 m³ | 1,5 litru versijas zem slodzes ātri parāda spēju robežu |
| Normāla darba vietas ergonomika, ērta iekāpšana/izkāpšana, laba pārskatāmība | Tukša virsbūve var šķist cieta un skaļāka uz sliktas ceļa seguma |
| Ir mūsdienīgi dīzeļi un automāts daļai jaudīgāko versiju | Komplektācijas ir ļoti atšķirīgas, tāpēc pēc foto viegli kļūdīties ar aprīkojumu un konfigurāciju |
No īpašnieka pozīcijas secinājums ir vienkāršs: ja vajadzīgs izturīgs darba instruments asfaltētiem maršrutiem, Vivaro izskatās ļoti racionāli. Ja darbs pastāvīgi saistīts ar pārslodzi, izdangātiem piebraucamajiem ceļiem un piekabes vilkšanu, pirms pirkuma apstākļi jānovērtē ļoti skaidrā prātā.
Tūnings un aksesuāri
Vivaro gadījumā tūningam ir jēga nevis kā dekoram, bet kā pielāgošanai ikdienas ekspluatācijai. Pirmkārt, tā ir zonu aizsardzība, kas ātri nolietojas, un aksesuāri, kas ietaupa laiku darbā. Ja piemeklējat aprīkojumu konkrētam virsbūves garumam, ir ērti turēt pa rokai šo Opel Vivaro apskatu, lai nesajauktu paaudzi un konfigurāciju.
Ko apskatīt šim modelim
- Gumijas paklājiņi salonam — praktisks minimums darba furgonam, īpaši, ja auto pastāvīgi brauc pa dubļiem, putekļiem un ar mitriem apaviem.
- Jumta bagāžas sistēmas — noder, ja vedat garus materiālus, kāpnes vai gribat atslogot salonu un kravas nodalījumu.
Atsevišķi komerctransportam bieži ir vērts izvēlēties uzlikas uz aizmugurējā bampera, jo tieši šī zona ikdienas iekraušanā ātri savāc skrāpējumus. Tātad pareizie aksesuāri te nevis “izpušķo” auto, bet reāli samazina nodilumu un laika zudumus.
Secinājums
Opel Vivaro savā aktuālajā dīzeļversijā ir veiksmīgs kompromiss starp pilsētas ērtumu un darba ietilpību. Visuniversālākās izskatās trešās paaudzes versijas ar 2,0 litru dīzeli, ja auto bieži brauc pa šoseju vai strādā zem slodzes; 1,5 ir vērts ņemt tad, kad prioritāte ir vieglāks pilsētas darbs. Šis materiāls balstās uz reālu atlases pieredzi, praksi un reāliem lietošanas scenārijiem, tāpēc galvenais padoms ir vienkāršs: vispirms noteikt maršrutu, kravas svaru un vajadzīgo virsbūves garumu, un tikai pēc tam skatīties komplektāciju un aksesuārus.
Priekšrocības un trūkumi
Ērts formāts pilsētai un ārpus tās: Vivaro nešķiet kā liels autobuss, tāpēc ar to ir vieglāk manevrēt pagalmā, uz rampas vai pazemes stāvvietā.
Pieejami vairāki virsbūves garumi, divas riteņu bāzes un derīgais tilpums no 4,6 līdz 6,1 m³, tāpēc auto var pielāgot dažādiem darba uzdevumiem.
Darba vieta ir praktiski iekārtota: augsts sēdpozīcijas līmenis, laba pārskatāmība un ērta iekāpšana un izkāpšana ir svarīgas ikdienas iekāpšanām un izkāpšanām.
Aktuālajai paaudzei ir moderni dīzeļi, bet daļai jaudīgāko versiju pieejama 8-pakāpju automātiskā kārba, kas ir ērta gan uz šosejas, gan pie slodzes.
Pie slodzes piekare kļūst mierīgāka, un pats furgons labāk piemērots asfalta maršrutiem nekā augsti komerciālie busi.
Priekšpiedziņa un nelielais klīrenss padara Vivaro vājāku uz slidenām rampām, dubļainiem piebraucamajiem ceļiem un izdangātiem grunts ceļiem.
1,5 litru dīzeļi ir pietiekami vieglai piegādei, bet zem kravas ātri parāda savas iespēju robežas.
Tukšs furgons var šķist ciets un trokšņains, īpaši uz slikta ceļa.
Mūsdienu dīzelim nepatīk pastāvīgi īsi braucieni bez uzsilšanas: šādā režīmā izplūdes gāzu attīrīšanas sistēmas nolietojas ātrāk.
